Medību blogā

LOKA ŠAUŠANAS SACENSĪBAS ”MEDĪBAS TELPĀS PA 3D MĒRĶIEM”

februāris19

sausana_ar_loku

NOLIKUMS MĒRĶIS:  Uzrādīt pēc iespējas labākus rezultātus šaujot pa 3D mērķiem telpās.

UZDEVUMI: Nostiprināt nervu sistēmu, nodemonstrēt savas medību prasmes, pārliecināties, ka inventārs ir kārtībā (būs kompaktloku prese, sīkā remontdarbnīca bultām, stiegrām u.t.t),  sagatavoties loka šaušanas sezonai, kopumā labi pavadīt laiku.

Lasīt vairāk »

Alņa medības ar loku.

aprīlis7

Pēdējo mēnešu laikā Krievijā ir noticis jūtams progress medību likumdošanas pilnveidošanā. Likumprojekts ar grozījumiem likumā ‘’Par medībām’’ atrodas Valsts Domē un tā apstiprināšana plānota tūdaļ pēc vasaras brīvdienām. Bet, kamēr medības ar loku un bultām vēl nav iekļautas oficiālo medību veidu sarakstā, pagājušās sezonā vairākās medību saimniecībās tika organizētas eksperimentālās medības. Par dažām no tām MMD jau informēja. Šoreiz par citu klimatisko zonu, citu dzīvnieku un pilnīgi citu medību taktiku. Medību norise atspoguļota paša mednieka redzējumā.
alnis

Lasīt vairāk »

BRIEŽIEM LATVIJĀ 100!!

novembris8

Ejot sēņot vai vienkārši pastaigā pa mežu, septembra sākumā, jau var ieraudzīt visai savādā veidā nobrāztus kokus un dīvainas bedres, kuras pietam vēl nejauki ož. Savukārt vakarā un agri no rīta var sadzirdēt skaļu un izteiksmīgu baurošanu, kas nepieredzējušu klausītāju var kārtīgi izbiedēt.

Šādi skati un skaņas visbiežāk ir vērojami vietās, kur ir liela un spēcīga staltbriežu populācija. Septembra vidus ir staltbriežu riesta kulminācijas laiks, ir sācies bauris.
Šobrīd Latvijā tiek uzskaitīti aptuveni 40 000 briežu no kuriem ik gadus nomedī aptuveni 5 000 īpatņu. Lielākā populācija apdzīvo Kurzemes pusi, nedaudz mazāka Zemgalē un Vidzemē, bet Latgalē sastopamas tikai atsevišķas grupas. Šodien Latvija var lepoties ar spēcīgāko briežu populāciju visā Baltijā un paldies par to ir jāsaka baltvācu baroniem.

Lasīt vairāk »

Veiksmīgs eksperiments

maijs13

‘’Ar veiksmīgu eksperimentu daudzumu nav iespējams pierādīt teoriju, taču viens eksperiments pietiekams, lai to apgāztu’’ Alberts Enšteins

Mednieki pēc savas būtības ir praktiķi, ne teorētiķi. Savās gaitās lielākā daļa no mums vadās pēc savas personīgās pieredzes- pēc tām zināšanām, ko paši esam guvuši mežā. Patiesībā mūsos iekšā sēž pārliecība par lietoto metožu, medību rīku un paņēmienu efektivitāti. Medībās mēs tikai pārliecināmies par savas pieredzes un skatījuma dzīvotspēju. Gadu desmitos uzkrātā un no mednieku paaudzes mednieku paaudzei nodotā pieredze ir tā bagāža, ko saņem jaunais mednieks. Kā saka- prakses iet roku rokā ar teoriju! Nereti gadās gan gadās tā, ka teorija ir tālu atrāvusies no prakses, un ir pretrunā tai. Kā atzinuši Krievijas medību speciālisti, tad viens šāds ‘’atšķirību punkts’’ ir medības ar loku un bultām. Krievijas mednieku sabiedrība (kur nu vēl ierēdņi) nav atšķirīga no citviet pasaulē sastaptajiem. Arī šeit ir izskanējušas skeptiķu balsis: ‘’ Kā tās bultas darbosies ar mūsu zvēriem. Mūsējie taču ir stiprāki un izturīgāki. Ārzemju pieredze neko nepierāda!’’ Ieradumiem un aizspriedumiem ir milzīgs spēks.

Lasīt vairāk »

Bebri Latvijā.

aprīlis28

Latvijas bebru reinrodukcija turpinājās vēl 1935 gadā, Gaujas pietekā ielaižot vienu bebru pāri un vēlāk 1952 gadā, kad no Voroņežas apgabala ieveda piecus melnā bebra pārus. Pateicoties aktīvai cilvēku darbībai, no pasaulē uzskaitītajiemiem aptuveni astoņsit tūkstošiem bebru, Latvijā dzīvo vismaz 100 tūkstoši.
Bebru var uzskatīt par dzīvās dabas inženieri, veidojot sarežģītas dambju sistēmas un uzpludinājumus, viņš pirmkārt nodrošina sev drošu un ērtu dzīvotni, bet ilgākā laika posmā, viņa darbības sekas var izmainīt apkārtējo biotopu līdz nepazīšanai. Mežonīgos apvidos, šādi procesi ir nepieciešami, tā veidojas jaunas mitraines, tātad arī jaunas dzīvotnes priekš daudziem citiem zīdītājiem, putniem un kukaiņiem.
Taču cilvēku saimnieciskās darbības zonās, šādus procesus bez uzmanības atstāt nedrīkst.Ar bebru darbību sekām, arvien vairāk sastopas Latvijas mežsaimnieku un lauksaimnieki. Appludinātas un kalstošas mežaudzes, aizdambētas meliorācijas sistēmas ir galvenās problēmas modernajā saimniecībā un tieši mednieku uzdevums ir kontrolēt bebru populāciju tādā līmenī, lai neciestu cilvēka saimnieciskā darbība, taj pat laikā saglabājot trauslo līdzsvaru dabā.
Lielās populācijas blīvuma dēl, bebrs ,Latvijā ir ierindots pie nelimitētajiem dzīvniekiem, tomēr saglabājot saudzēšanas periodu no pirmā maija līdz pirmajam augustam. Ievērojot augstos mednieku ētikas principus un kārtīgi izvērtējot šīs sugas stāvokli savā objektā, medniekam ir atstāta izvēle, kurā periodā un ar kādiem medību veidiem, saimniekot sev uzticētajā medību iecirknī.
Vairāk par bebriem skaties jaunajā Aprīļa raidījumā.

Malumednieka profils.

marts19

Varbūt svaigākie notikumi liek padziļināti apskatīt šo problēmu, tomēr nelikumīgas medības, līdzīgi kā ikviens cits noteikumu pārkāpums, ir bijušas sastopamas visos laikos. Mainās vienīgi iemesli.Latvija ir gājusi cauri dažādiem ekonomiski, politiskiem posmiem, kuri lielā mērā arī noteica malumedību intensitāti un iemeslus. Laikam lielākais un nežēlīgākais periods savvaļas dzīvniekiem bija deviņdesmito gadu sākums, kad milzīga daļa militāro ieroču nonāca apritē. Jaunizveidotās valsts medību kultūra vēl nebija noformulējusies un šaušana, par it kā nevienam nepiederošiem dzīvniekiem, priekš daudziem bija pašsaprotama lieta.

malumed

Pēdējos demit gados, medību saimniecība ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Ir sakārtojušies teritoriju jautājumi, kas nozīmē ka teju  vai katrai mežaudzei ir saimnieks, tas savukārt nozīmē kārtību un kontroli. Arī lai kļūtu par mednieku ir jānokārto visai sarežģīts teorētiskais eksāmens un šaušanas tests. Medību kolektīvi iekšēji veido savus medību ētikas principus un cenšas saimniekot tā, lai dzīvnieku blīvums platībās palielinās.

Un tomēr nelikumīgu medību gadījumi pastāv. Kuri tad ir šie pārkāpēji?

Pirms ķeros klāt malumedību gadījumiem, uzreiz gribētu nodalīt situācijas, kuras ir risinājušās briežu dārzos. Šie dzīvnieki, kuri tiek audzēti nebrīvē, pēc likuma un morāles atbilst mājlopiem. Uz viņiem arī attiecas mājdzīvnieku nogalināšanas atļautie veidi. To īpašnieks un vienīgi viņš, ir atbildīgs par to, kas un kā nogalina viņam piederošos mājlopus.Tās nekādā gadījumā nav medības.

Modernos laikos, es gribētu izdalīt trīs malumednieku grupas. Raugoties statistikā, lielākā daļa medību pārkāpumu saistās ar nepareizi noformētiem dokumentiem. Tātad, vai nu nav pareizi aizpildīta nomedītā dzīvnieka licence, vai citi ar medīšanu saistīti dokumenti nav nokārtoti pareizi. Šajos gadījumos, mednieks visticamāk ir darbojies savās medību platībās, atļautajā sezonā un viņa pārkāpumi veidojas vai nevīžības vai nezināšanas dēļ.

Otra gruppa ir pastāvējusi visos laikos, bet ekonomiskās lejupslīdes periodā, tā ir kļuvusi lielāka un aktīvāka. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo lauku viensētās un ar malu medniecību nodarbojas lai iegūtu sev iztiku. Ļoti bieži viņi nav mednieki un lieto nereģistrētus, kūtsaugšā paslēptus ieročus. Šādus pārkāpumus likumsargiem ir ļoti grūti konstatēt, jo cilvēks darbojas sev ļoti labi pazīstamā un mazapdzīvotā apvidū.

Trešā grupa pieder pie tā sociālā slāņa, kuri uzskata sevi par dieviem zemes virsū. Visatļautība gan medībās, gan pie automašīnas stūres, gan arī daudzās citās dzīves situācijās. Man ir grūti spriest par to , kas notiek viņu galvās bet pilnīgi skaidrs ir viens. Viņu darbība nav iespējama bez pārējās sabiedrības līdzdalības, jo visbiežāk tādi cilvēki ir tizli un nevarīgi. Ir vajadzīgs kāds, kas viņus aizved, kāds kas nodīrā nošauto dzīvnieku, kāds kuram piezvanīt, ja rodas nepieciešamība.Tikai tā viņi spēj pastrādāt šos noziegumus. Mūsu atbildība ir attiecīgi reaģēt, nenoklusēt vai vienkārši nonoskatīties no malas.

Mednieks, šī vārda visplašākajā nozīmē, mūsdienu apstākļos ieņem būtisku lomu, savvaļas dzīvnieku populācijas regulēšanā. Mūsdienu mednieki iespējams ir vienīgie, kuri ir visszinošākie par procesiem dabā un arī vissieinteresētākie, lai savvaļas dzīvnieku populācija būt stabila un ilgspējīga. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas mednieku arī tādi ir, ar to sastopos regulāri braukājot pa Latviju un filmējot dažādas medību saimniecības, taču kā jau tas gadās it vissur, viena darvas karote var sabojāt visu mucu.

Jānis Kļaviņš

Medību likums

janvāris19

Jaunais gads ir iesācies ar aktīvu darbu pie Medību likuma, kas varētu ieviest būtiskas izmaiņas ikviena mednieka dzīvē. Šis apspriedes process nebūs viegls un noteikti aizņems daudz laika. Mēs, kā Latvijas loku mednieku asociācija arī esam iesnieguši priekšlikumus, kuri paredz legalizēt medības ar loku un bultām arī Latvijā. Notiek diskusijas un tāpēc tālāk var lasīt mūsu izstrādāttos pamatojumus šīm medībām. Esam izstrādājuši arī izmaiņas Medību likumā, medību noteikumos un apmācībā. Ja kādam rodas interese iepazīties ar mūsu priekšlikumiem sīkāk, dodiet ziņu.

loks


Pamatojums grozījumiem likumā ‘’Medību likums’’

1. Medības ar loku un bultām ir vispāratzīts medību veids, kas Latvijā nepamatoti ir aizliegts. Šādam nepamatotam aizlieguma ir vairāki iemesli un sekojoša to rašanās vēsture:

1.1. Nomainot 1992. gada 5. februāra likumu ‘’Latvijas Republikas medību likums’’ ar 1995. gada 1. jūnija ‘’Medību likumu’’ tiek ieviesta norma ‘’nelikumīgas medības’’. Šajā likumā nav tieša aizlieguma medībām ar loku un bultām, taču likuma pantā, kas definē nelikumīgas medības ir punkts: ‘’jebkura cita darbība, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi’’. Likumam pakārtotie Ministru kabineta 1995. gada 8. augusta noteikumi nr. 251 ‘’Medību noteikumi’’ nosaka atļautos medību veidus (uz gaidi, pieejot, pievilinot, ar medību suni, ar medību rīkiem, no laivas). Princips- uzskaitīts viss, kas atļauts, neuzskaitītais (pārējais) ir aizliegts.

1.2. Nākošais Medību likums (2003. gads) un tam pakārtotie medību noteikumi tiek veidoti, ieviešot gan Eiropas Savienības dabas aizsardzības direktīvu (94/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzību (turpmāk- Biotopu direktīva) un 79/409/EEK par putnu aizsardzību (turpmāk- Putnu direktīva)) prasības, gan Latvijai saistošo starptautisko līgumu (Eiropas Padomes 1979. gada Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (turpmāk- Bernes konvencija)) prasības. Biotopu direktīvas VI. pielikumā ‘’Aizliegtie gūstīšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi’’ un Putnu direktīvas IV ‘’pielikumā ‘’Aizliegtās putnu ieguves un ķeršanas metodes un paņēmieni’’ uzskaitīti aizliegtie rīki un metodes. Bernes konvencijas IV pielikumā uzskaitītas visas aizliegtās medību metodes un medību rīki. Biotopu , Putnu direktīvu un Bernes konvencijas pielikumos minēto rīku un metožu uzskaitījums ( papildus vēl Eiropas Savienības regulas par kajķeramo slazdu aizliegumu) ir pamats patreizējā Medību likuma 24. panta Par nelikumīgām medībām atzīst 7) daļai ‘’medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus’’ h) punktā minēti ‘’arbaleti un loki’’.

Loki nav minēti kā aizliegtie rīki Biotopu un Putnu Direktīvu vai Bernes konvencijas, pielikumos. Aizliegts izmantot arbaletus (‘’crosbows’’). Bernes konvencijas un Eiropas Savienības direktīvu mērķis nekad nav bijis šādā vai citādā veidā aizliegt vai reglamentēt medības ar loku un bultām. Šis medību rīks ir tik pašsaprotams, ka tā izmantošana Eiropas Savienības līmenī, atšķirībā no šaujamieročiem, slazdiem un citām metodēm, vispār netiek regulēta.

2. Medības ar loku un bultām ir atļautas un kļuvušas populāras lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu un Ziemeļamerikā. Esošajiem medniekiem, šis ir vēl viens papildus medību rīks jau esošajiem. Atšķirībā no medībām ar šaujamieroci loku var izmantot biezi apdzīvotos reģionos un aizsargājamās teritorijās, problemātisko situāciju risināšanai.(nav trokšņa traucējuma efekta, neliels bultas lidojuma attālums, izslēgts nejauša šāviena vai rikošeta risks).

3. Mednieku apliecība ir obligāts priekšnoteikums tam, lai pēc apmācības kursu beigšanas un praktisko iemaņu pārbaudes, saņemtu loku mednieka apliecību. Apmācību organizēšanu un apliecību izdošanu varētu uzticēt sociālajam partnerim –Latvijas loku mednieku asociācijai, kas ir Eiropas loku mednieku federācijas biedrs. Izdotā apliecība dotu tiesības medīt gan Latvijā gan arvalstīs.

4. Regulāri palielinās ārvalstu loku mednieku interese par Latviju. Medību tūrisms Latvijas valstij un reģioniem ienes papildus peļņu, it sevišķi attīstot lauku reģionus. Pēc Dānijas pētījumiem, mednieks ar loku un bultām patērē 10x vairāk laika, nekā izmantojot šaujamieroci,  lai nomedītu dzīvnieku, tātad radot mazāku slodzi dabai. Sī medību veida augošā popularitāte un mūsu medījamo dzīvnieku klāsts padara Latviju par ļoti perspektīvu medību tūrisma galamērķi. Ļoti perspektīvas varētu būt tādas sugas kā bebra medības.

5. Dāņu speciālisti ir veikuši izsmeļošu pētījumu par dzīvnieku ievainojumu gadījumiem.

Eiropas loku mednieku federācijas novērtējums par Dāņu Loku Mednieku Apvienību & Dāņu Nacionālo Mežu un Dabas Apvienības Statistiku par stirnas Roedeer (Capreolus Capreolus) šaušanu ar loku un bultu Dānijā, laika posmā no 1999. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 15. janvārim.

Kopumā par periodu no 1999. – 2004. gadam: 576 bultas tika izšautas uz stirnām Roedeer. 561 no tām ir dokumentētas kā trāpījumi. Kopā 533 stirnas Roedeer tika nomedītas, kas sastāda pamatu sekojošajai statistikai. Vienpadsmit gadījumos bultas, kas tika izšautas, netrāpīja stirnām ar pierādījumiem, ka nav bijis ievainojums. Šis pieņēmums tika pamatots ar pilnīgu asins trūkumu vai asinsveidīgu šķidruma būšanu uz atrastajām izšautajām bultām.

Četros gadījumos nebija pierādījumu par ievainošanu, kā arī bultas netika atrastas. 28. gadījumos (4,99%) bija pierādījumi par trāpījumu, dokumentēti vai nu pēc atrastajām asins peļķēm uz zemes vai uz bultas, un tika uzskatīti par ievainojumu. Tas saskan atbilstoši ar citu veidu stirnu Roedeer medībām Eiropā.

6. Apspriežot loku medniecības koncepciju, ELMA ir bieži konfrontēta ar argumentiem, ka loku medniecības legalizācija novedīs līdz pastiprinātām malumedniecības darbībām dēļ tā, ka šis ierocis neizdod skaņu.

Loks un bulta ir ar nelielu darbības rādiusu ierobežots medību ierocis un pēc statistikas vidējā šaušanas distance ir noteikta 20 līdz 25 metri, kas lielākajai daļai malumedniecības ir ļoti nepiemērota

Mūsdienās noziedzniekiem ir ļoti „iedarbīgi“ malumedniecības ieroči un piederumi kā klusinātāji, binokļi, kas piemēroti, lai redzētu tumsā, punkta izgaismojumi, utt. Mūsdienīgs“ malumednieks lielākoties medī naktīs un bieži izšauj tieši no mašīnas (ļoti nepraktiski šaušanai ar loku), izmantojot jaudīgus vai pat automātiskos ieročus, kas aprīkoti ar punkta izgaismojumu vai pat nakts redzi.

Nesena aptauja ASV Zivju un Medījumu apvienībās norāda, ka viņi nesaskata lokus kā galveno ieroci malumedniecībai.

Visi iepriekšminētie faktori kopā nepārprotami norāda, ka šaušana ar loku ir medību metode ar augstām prasībām un ka loks un bulta nav īpaši piemērota malumedniecības metode. Mūsdienās noziedzniekiem un neētiskajiem medniekiem ir daudz vieglāki veidi kā nomedīt medījumu bez raksturīgā augstā riska, kas saistīts ar loka un bultas lietošanu šādām darbībām.

XII Latvijas mednieku svētki

jūlijs9

„MINHAUZENS 2010”
Mārkulīčos, 2010.gada 6.-7.augustā

IMG_2217

Svētku svarīgākās iezīmes:
Svētku aktivitātes notiek piektdienā, 6.augustā, un sestdienā, 7.augustā. Ierašanās uz svētkiem piektdienā, 6.augustā, no plkst. 9 līdz 17. Aizbraukšana no svētkiem svētdienā, 8. augustā.
Svētku norise paredzēta saskaņā ar svētku devīzi „Dzīve ir medības” un svētku tēmu „Minhauzens Āfrikā”, kurš turp dodas nomedīt Āfrikas lielo piecinieku – ziloni, degunradzi, bifeli, lauvu un leopardu.
Svētku sacensību daļā ir 13 dažādās mednieciskas sacensības, kurās bez specifiskām zināšanām varēs piedalīties arī ārzemju komandas. Komandu sacensību dalībniekiem tiks izsniegtas dalībnieku kartes. Dalībnieki starta laikā kartes nodos sacensību tiesnesim, kurš pierakstīs sacensību dalībnieku vārdus, tādejādi pirms sacensībām nebūs vajadzīgi saraksti ar norādi, kas kur startēs.

Vairāk informācijas www.latma.lv

Igaunijas pēcgarša.

maijs18

Nu jau divas dienas, kā esam atgriezušies no Igaunijas, kur Latvijas loku mednieku asociācijas komanda: Jānis Kļaviņš un Jānis Baumanis, piedalījās šaušanas sacensībās ar loku un bultām, šaujot pa 3D mērķiem.

estonia

Par to, kā mums gāja skaties šeit, nomad.lv.

Igauņiem ir izdevies noorganizēt ļoti interesantu šaušanas formātu un atrast neaprakstāmi skaistu vietu. Vienā aplī ir jāizšauj uz 28 mērķiem, kuri ir izvietoti kalnainā apvidū, un, lai visus apstaigātu ir jāveic 6-10 km. Mūsu komanda-divi Jāņi un Igaunijas loku mednieku asociācijas pārstāve Ritu Anneti Kohvu, ar “garo loku”.

Lasīt vairāk »

Bebru laiks….

maijs11

Labrīt! Vakar runājām par bebriem, šorīt dīķī bebrs!!!? Ko lai dara?

bebrs

ES-Ja rodas bažas par viņa apetīti, tad vajadzētu nomedīt.

Vai brauksi pie mums ar bisi?

ES-Var arī mēģināt viņu noķert dzīvu.

Viņš tāds paliels, es jau viņu nofilmēju.

ES-Pavēro cikos vakarā viņš parādās.

VIŅŠ TE DZĪVO!!! Peldas un izvairās no suņiem, tad pie krasta pakasās un atkal peld………

Lasīt vairāk »

« Vecāki raksti