Savvaļas dzīvnieku postījumi

Kopš 90 gadu beigām, kad Latviju pāršalca mežacūku mēris un būtiska populācijas daļa izmira, ir pagājis krietns laiks un daudz kas šajā periodā ir mainījies. Pirmkārt jau mednieki ir kļuvuši izglītotāki, un lielākajā daļa saprot, ka saudzējot sivēnmātes, ievērojot selektīvu medību principus,mežacūku populāciju var palielināt daudzkārtīgi salīdzinoši īsā laikā. Ja rēķina, ka viena mežacūka pasaulē laiž 5-8 mazuļus, tad sanāk vienkārša matemātika - katra nomedītā sivēnmāte īstenībā ir 5-8 cūkas. Otrkārt, mednieks ir kļuvis par saimnieku, pietam treknajos gados par turīgu saimnieku.  samsung custodia Pēdējos gados meža dzīvnieku piebarošana bija pārvērtusies par nobarošanu. Turīgākie varēja atļauties mežā izgāzt 100 tonnas cukurbiešu un 50 tonnas graudu, kas, protams, palīdzēja dzīvniekiem vieglāk pārdzīvot ziemas bargumu, un noturēja dzīvniekus salīdzinoši konkrētās - koncentrētās teritorijās. Treškārt, arī lauksaimnieki attīstījās un labibas iekoptu lauku kļuva arvien vairāk, kas savukārt radīja papildus labvēlīgākus dzīvotnes un barības apstākļus mežacūkām. UMT_mezacukas  Visi šie apstākļi palielināja mežacūku populāciju līdz pārlielam skaitam, kas savukārt noveda pie lieliem postījumiem laiksaimniecībā un mežsaimiecībā. (Briežu un bebru postījumi).  cover iphone outlet Mūžīgais jautājums būt vai nebūt, par daudz vai par maz.  cover iphone custodia Viennozīmīgi es uzskatu ka mednieks ir vienīgais, kurš ir ieinteresēts lielā un veselīgā savvaļas dzīvnieku populācijā un ar visiem atļautajiem veidiem to tādu arī veido.  cover iphone outlet Un kāpēc gan ne...  samsung custodia Bet kā risināt problēmu? Tiem, kam rodas zaudējumi no meža dzīvniekiem bļauj, ka skaits ir pa lielu un jāšauj vairāk - mednieki saimnieko, un vēlas lai dzīvnieku būtu vairāk.  iphone cover outlet Daudzās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta ar apdrošinātāju starpniecību, visām pusēm uzņemoties dalītu atbildību. Lauksaimniekiem ir pieejami dažādi repelenti - smirdīgi līdzekļi, gāzes lielgabali, galu beigās - elektriskie gani, un šos līdzeķļus apvienojot ar saprātīgu medīšanu, gudru barotavu izvietošanu - atvilinot dzīvniekus no laukiem, var gūt labus rezultātus. Ja arī jums ir kādi piemēri vai idejas, kā loģiskāk risināt šīs attiecības, dalieties - tas būs noderīgi mums visiem. 

Komentāri par “Savvaļas dzīvnieku postījumi

  1. Es kā mednieks un arī kā lauksaimnieks esmu iemācījies uz meža cūku postījumiem skatīties no abām pusēm. Sapratu ka nav ko bļaut un čikstēt, bet pašam jākļūst par mednieku… Bet pagaidām esmu ievērojis milzīgu tendenci nešaut sivēnmātes – Kā jau teici, vienkāršā matemātika – 1 sivēnmāte ir 5-8 cūkas, bet labi piebarojot m.cūkas un citu apstākļu sakritības pēc iepriekšējos gados parāda, ka sivēnmātēm ir iespējami pat divi metieni gadā un nevis tikai pa 5-8 sivēniem, bet pat no 8 -12!
    Plus vel mednieki nav spējīgi atšaut visus jaunos sivēnus… tādēļ kur agrāk bija 1-2 sivēnmātes tur tagad ir 4-6 sivēnmātes un pat vairāk un tad cik sanāk sivēnu kopā?
    Nākošais, meža dzīvnieki tiek patiešām nobaroti nevis pabaroti barotavās… reāli mednieks jau mūsdienās ir pārpratis mežadzīnieku piebarošanu un barošanu, lidz pat pārbarošanu. Līdz ar to ir izjaukta meža cūku dabiskā atlase. Šajā medību sezonā, kā arī iepriekšējā esmu novērojis, ka pati daba tomēr sākusi regulēt dabisko atlasi, ar ļoti lielu plēsīgo zvēru pieaugumu – vilki, lūši. Šajā rudenī pat gaišā dienas laikā pa laukiem pārvietojās vilki (vienu zelta vilka tēviņu nošāva uz mana lauka no braucoša traktora), citi redzējuši lūšus. – piebarošana vajadzīga, bet saprāta robežās!!!
    Lai aizsargātu savus laukus mēs esam izmantojuši vienkopus gan elektrisko ganu, repelentus un gāzes lielgabalu, bet efekts ir īslaicīgs, jo ja cūka gribēs ieiet tajā kukurūzas laukā viņa to izdarīs – saraus elektrisko ganu un pēc pāris lielgabala šāvieniem tā vairs pat no tā nebaidīsies un pie repelenta arī pierod. Cūkas pat kukurūzā dzīvoja ar nedēļām, pat ar dzinējsuņiem nebija iespējams izdzīt, naktīs uz gaidi pie viena kukurūzas lauka dežūrēja lidz pat 8iem medniekiem, bet neveiksmīgi.
    Tādēļ šajā vasarā bijām spiesti atteikties no kukurūzas audzēšanas, jo ieguvām tikkai 30-40% no kukurūzas ražas pārējā daļa bija nopostīta.
    Vēl cūkas bezkaunīgi 2m attaluma no mājas nolasa visas esošās ozolzīles un uzrok piebraucamo ceļu un rūpīgi gatavoto mauriņu un mammas rūpīgi izkopto puķudobi.
    -Ir viens ļoti interesants fakts ka pēc valsts likumdošanas ir paredzēta Meža dzīvnieku nodarīto postījumu kompensēšana, bet nav NEVIENA zemnieka, kurš būtu saņēmis kompensāciju par meža dzīvnieku postījumiem.
    Tāda ir mūsu saimniecības skarba pieredze ar mežacūkām!
    Droši vari atbraukt ciemos un aplūkot, kas darās mūsu pusē, kā arī noskatīties šo video klipu dr.lv – http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=76223
    Ar cieņu Jēkabs Vikmanis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*