Medību likums

Jaunais gads ir iesācies ar aktīvu darbu pie Medību likuma, kas varētu ieviest būtiskas izmaiņas ikviena mednieka dzīvē. Šis apspriedes process nebūs viegls un noteikti aizņems daudz laika. Mēs, kā Latvijas loku mednieku asociācija arī esam iesnieguši priekšlikumus, kuri paredz legalizēt medības ar loku un bultām arī Latvijā. Notiek diskusijas un tāpēc tālāk var lasīt mūsu izstrādāttos pamatojumus šīm medībām. Esam izstrādājuši arī izmaiņas Medību likumā, medību noteikumos un apmācībā. Ja kādam rodas interese iepazīties ar mūsu priekšlikumiem sīkāk, dodiet ziņu.

Pamatojums grozījumiem likumā ‘’Medību likums’’

1. Medības ar loku un bultām ir vispāratzīts medību veids, kas Latvijā nepamatoti ir aizliegts. Šādam nepamatotam aizlieguma ir vairāki iemesli un sekojoša to rašanās vēsture:

1.1. Nomainot 1992. gada 5. februāra likumu ‘’Latvijas Republikas medību likums’’ ar 1995. gada 1. jūnija ‘’Medību likumu’’ tiek ieviesta norma ‘’nelikumīgas medības’’. Šajā likumā nav tieša aizlieguma medībām ar loku un bultām, taču likuma pantā, kas definē nelikumīgas medības ir punkts: ‘’jebkura cita darbība, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi’’. Likumam pakārtotie Ministru kabineta 1995. gada 8. augusta noteikumi nr. 251 ‘’Medību noteikumi’’ nosaka atļautos medību veidus (uz gaidi, pieejot, pievilinot, ar medību suni, ar medību rīkiem, no laivas). Princips- uzskaitīts viss, kas atļauts, neuzskaitītais (pārējais) ir aizliegts.

1.2. Nākošais Medību likums (2003. gads) un tam pakārtotie medību noteikumi tiek veidoti, ieviešot gan Eiropas Savienības dabas aizsardzības direktīvu (94/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzību (turpmāk- Biotopu direktīva) un 79/409/EEK par putnu aizsardzību (turpmāk- Putnu direktīva)) prasības, gan Latvijai saistošo starptautisko līgumu (Eiropas Padomes 1979. gada Bernes konvencijas par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (turpmāk- Bernes konvencija)) prasības. Biotopu direktīvas VI. pielikumā ‘’Aizliegtie gūstīšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi’’ un Putnu direktīvas IV ‘’pielikumā ‘’Aizliegtās putnu ieguves un ķeršanas metodes un paņēmieni’’ uzskaitīti aizliegtie rīki un metodes. Bernes konvencijas IV pielikumā uzskaitītas visas aizliegtās medību metodes un medību rīki. Biotopu , Putnu direktīvu un Bernes konvencijas pielikumos minēto rīku un metožu uzskaitījums ( papildus vēl Eiropas Savienības regulas par kajķeramo slazdu aizliegumu) ir pamats patreizējā Medību likuma 24. panta Par nelikumīgām medībām atzīst 7) daļai ‘’medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus’’ h) punktā minēti ‘’arbaleti un loki’’.

Loki nav minēti kā aizliegtie rīki Biotopu un Putnu Direktīvu vai Bernes konvencijas, pielikumos. Aizliegts izmantot arbaletus (‘’crosbows’’). Bernes konvencijas un Eiropas Savienības direktīvu mērķis nekad nav bijis šādā vai citādā veidā aizliegt vai reglamentēt medības ar loku un bultām. Šis medību rīks ir tik pašsaprotams, ka tā izmantošana Eiropas Savienības līmenī, atšķirībā no šaujamieročiem, slazdiem un citām metodēm, vispār netiek regulēta.

2. Medības ar loku un bultām ir atļautas un kļuvušas populāras lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu un Ziemeļamerikā. Esošajiem medniekiem, šis ir vēl viens papildus medību rīks jau esošajiem. Atšķirībā no medībām ar šaujamieroci loku var izmantot biezi apdzīvotos reģionos un aizsargājamās teritorijās, problemātisko situāciju risināšanai.(nav trokšņa traucējuma efekta, neliels bultas lidojuma attālums, izslēgts nejauša šāviena vai rikošeta risks).

3. Mednieku apliecība ir obligāts priekšnoteikums tam, lai pēc apmācības kursu beigšanas un praktisko iemaņu pārbaudes, saņemtu loku mednieka apliecību. Apmācību organizēšanu un apliecību izdošanu varētu uzticēt sociālajam partnerim –Latvijas loku mednieku asociācijai, kas ir Eiropas loku mednieku federācijas biedrs. Izdotā apliecība dotu tiesības medīt gan Latvijā gan arvalstīs.

4. Regulāri palielinās ārvalstu loku mednieku interese par Latviju. Medību tūrisms Latvijas valstij un reģioniem ienes papildus peļņu, it sevišķi attīstot lauku reģionus. Pēc Dānijas pētījumiem, mednieks ar loku un bultām patērē 10x vairāk laika, nekā izmantojot šaujamieroci,  lai nomedītu dzīvnieku, tātad radot mazāku slodzi dabai. Sī medību veida augošā popularitāte un mūsu medījamo dzīvnieku klāsts padara Latviju par ļoti perspektīvu medību tūrisma galamērķi. Ļoti perspektīvas varētu būt tādas sugas kā bebra medības.

5. Dāņu speciālisti ir veikuši izsmeļošu pētījumu par dzīvnieku ievainojumu gadījumiem.

Eiropas loku mednieku federācijas novērtējums par Dāņu Loku Mednieku Apvienību & Dāņu Nacionālo Mežu un Dabas Apvienības Statistiku par stirnas Roedeer (Capreolus Capreolus) šaušanu ar loku un bultu Dānijā, laika posmā no 1999. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 15. janvārim.

Kopumā par periodu no 1999. – 2004. gadam: 576 bultas tika izšautas uz stirnām Roedeer. 561 no tām ir dokumentētas kā trāpījumi. Kopā 533 stirnas Roedeer tika nomedītas, kas sastāda pamatu sekojošajai statistikai. Vienpadsmit gadījumos bultas, kas tika izšautas, netrāpīja stirnām ar pierādījumiem, ka nav bijis ievainojums. Šis pieņēmums tika pamatots ar pilnīgu asins trūkumu vai asinsveidīgu šķidruma būšanu uz atrastajām izšautajām bultām.

Četros gadījumos nebija pierādījumu par ievainošanu, kā arī bultas netika atrastas. 28. gadījumos (4,99%) bija pierādījumi par trāpījumu, dokumentēti vai nu pēc atrastajām asins peļķēm uz zemes vai uz bultas, un tika uzskatīti par ievainojumu. Tas saskan atbilstoši ar citu veidu stirnu Roedeer medībām Eiropā.

6. Apspriežot loku medniecības koncepciju, ELMA ir bieži konfrontēta ar argumentiem, ka loku medniecības legalizācija novedīs līdz pastiprinātām malumedniecības darbībām dēļ tā, ka šis ierocis neizdod skaņu.

Loks un bulta ir ar nelielu darbības rādiusu ierobežots medību ierocis un pēc statistikas vidējā šaušanas distance ir noteikta 20 līdz 25 metri, kas lielākajai daļai malumedniecības ir ļoti nepiemērota

Mūsdienās noziedzniekiem ir ļoti „iedarbīgi“ malumedniecības ieroči un piederumi kā klusinātāji, binokļi, kas piemēroti, lai redzētu tumsā, punkta izgaismojumi, utt. Mūsdienīgs“ malumednieks lielākoties medī naktīs un bieži izšauj tieši no mašīnas (ļoti nepraktiski šaušanai ar loku), izmantojot jaudīgus vai pat automātiskos ieročus, kas aprīkoti ar punkta izgaismojumu vai pat nakts redzi.

Nesena aptauja ASV Zivju un Medījumu apvienībās norāda, ka viņi nesaskata lokus kā galveno ieroci malumedniecībai.

Visi iepriekšminētie faktori kopā nepārprotami norāda, ka šaušana ar loku ir medību metode ar augstām prasībām un ka loks un bulta nav īpaši piemērota malumedniecības metode. Mūsdienās noziedzniekiem un neētiskajiem medniekiem ir daudz vieglāki veidi kā nomedīt medījumu bez raksturīgā augstā riska, kas saistīts ar loka un bultas lietošanu šādām darbībām.