Latvijas mednieki iestājas pret meža dzīvnieku neierobežotu iznīcināšanu

Latvijas lielākā mednieku organizācija – Latvijas mednieku savienība (LMS) kopsapulce Siguldā 24. martā pauda skaidru nostāju pret atsevišķu grupu, galvenokārt lielo zemju un mežu īpašnieku, vēlmi veikt Medību likuma grozījumus savās interesēs. Tas novedīs pie atsevišķu dzīvnieku sugu populāciju iznīcināšanas, apdraudot Latvijas dzīvnieku faunas daudzveidību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

LMS kopsapulcē tika secināts, ka mednieki labi izprot problēmas, kas atsevišķās vietās Latvijā saistītas ar meža dzīvnieku radītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Uzsverot, ka šādas problēmas nav raksturīgas Latvijai kopumā, LMS kopsapulce pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka nav pieļaujama turpmāka medību iecirkņu sadrumstalošana, kā arī meža dzīvnieku, piemēram, mežacūku izslēgšana no limitēto medījamo dzīvnieku saraksta. Kā norādīja sapulces referents, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētnieks Jānis Baumanis, tas līdzinātos nāves soda izpildīšanai „ļaundariem”, pirms viņi ko sliktu pastrādājuši.

„Ir jāsāk darbs pie jauna Medību likuma izstrādes, iesaistot arī pašvaldības medību saimniecības administrēšanā un saiknes veidošanā ar zemes un meža īpašniekiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu vides un meža uzraudzības valsts institūciju kontroli”, uzsvērts rezolūcijā. „LMS norobežojas no atsevišķu mednieku klubu vēlmes organizēt medību saimniecību, nerēķinoties ar citu zemes īpašnieku vai sabiedrības interesēm.”

Kopsapulcē, kurā tika pārstāvēti ap 6000 Latvijas mednieku, runātāji norādīja uz nepieciešamību veidot pastāvīgu sadarbību ar zemniekiem. Kā pozitīvs piemērs tika minēti Cēsu un Saldus puses mednieku un zemnieku kopīgi izstrādātie priekšlikumi meža dzīvnieku postījumu mazināšanai un medību saimniecības saglabāšanai.

Pasaulē ir daudz piemēru, kad ar saukli par cīņu pret dzīvnieku nodarītiem zaudējumiem tikušas iznīcinātas savvaļas dzīvnieku sugas, kas tagad kļuvušas par retumu vai izzudušas pavisam. Mednieki pauž bažas, ka Latvijā ar laiku tā var notikt gan ar mežacūkām, gan briežiem, kuru populācija selektīvi tikusi izveidota un izkopta gadsimta garumā visas sabiedrības interesēs. Latvijas dzīvnieki un dabas daudzveidība ir piemērs daudzām vecajām Eiropas valstīm.

l1332936379
LATVIJAS MEDNIEKU SAVIENĪBA (LMS)

Biedru sapulce
Siguldā, 2012.gada 24.martā

Rezolūcija
Par medību saimniecības turpmāku efektīvāku administrēšanu un
jauna Medību likuma izstrādi

LATVIJĀ, tāpat kā lielākajā daļā pasaules, mēs dzīvojam cilvēku ietekmētā un pārveidotā vidē, kurā dabas resursu izmantošana notiek vairāk vai mazāk organizēti. Arvien pieaugošā cilvēku ietekme uz vides procesiem liek sabiedrībai domāt par dabas resursu saprātīgu izmantošanu, nodrošinot šo resursu nenoplicinošu apsaimniekošanu un ilgtspējību, saglabājot iespējami daudzveidīgāku vidi nākamajām paaudzēm.

MEDĪBU SAIMNIECĪBA arī ir dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un, atšķirībā no citām saimniecības nozarēm, ir tieši saistīta un ieinteresēta bioloģiskās daudzveidības, dabas aizsardzības un resursu ilgtspējības nodrošināšanā. Tieši tādēļ Latvijā medību saimniecība ir valstiski regulēta un organizēta medību iecirkņos.

MEDĪBU IECIRKŅU pamatuzdevums ir regulēt medību slodzi tiesiski noteiktās teritoriju robežās, atbilstoši medību resursu spējai atjaunoties. Medību iecirkņos notiek ne tikai medības, bet arī citas medību saimniecības un dabas aizsardzības aktivitātes:
• medījamo dzīvnieku uzskaite un nomedīšanas apjoma plānošana;
• medījamo dzīvnieku piebarošana, lai palielinātu apdzīvojamās vides ietilpību;
• lauku iedzīvotāju socializēšanās interešu grupās;
• medību apstākļu uzlabošana;
• aizsargājamo dzīvnieku sugu monitorings u.c.
Šajos pasākumos būtiski ir ņemt vērā konkrētā iecirkņa platību un novietojumu. Pētījumi pasaulē un Latvijā pierāda, ka šīs darbības nevar plānot mazos, sadrumstalotos medību iecirkņos. Stirnām lokālas populācijas apdzīvotā platība ir vismaz 300 – 900 ha; meža cūkām 3000 – 5000 ha, staltbriežiem 5000 – 10 000 ha, bet aļņiem 10 000 – 30 000 ha, atkarībā no meža masīva lieluma un konfigurācijas.
No 2000. gada līdz 2010. gadam medību iecirkņu skaits Latvijā pēc Valsts meža dienesta datiem ir pieaudzis no 950 līdz 1440 medību iecirkņiem. Tas noticis, galvenokārt, sadaloties jau esošajiem medību iecirkņiem, nevis uz līdz šim neapmedīto platību rēķina, līdz ar to samazinās arī medību iecirkņu vidējā platība.

LMS Biedru sapulce Siguldā 2012.gada 24. martā:
ATZĪST, ka nav pieļaujama turpmāka medību iecirkņu sadrumstalošana, kā arī atsevišķu līdz šim limitēto medījamo dzīvnieku sugu izslēgšana no esošā limitēti medījamo dzīvnieku saraksta, jo šāds process var ne tikai sagraut medību saimniecības organizāciju Latvijā, bet arī radīt negatīvas sekas medījamo dzīvnieku populācijās;
NEATBALSTA patlaban atsevišķu interešu grupu gatavotos grozījumus Medību likumā par mazu medību iecirkņu veidošanu un minimālo platību samazināšanu limitēto dzīvnieku medīšanai;
PAUŽ BAŽAS, ka atbildīgās institūcijas vairs nespēs pilnvērtīgi administrēt un uzraudzīt procesus Latvijas medību saimniecībā, tādēļ
IR JĀSĀK darbs pie jauna Medību likuma izstrādes, uzsākot sadarbību un iesaistot pašvaldības medību saimniecības administrēšanā un saiknes veidošanā ar zemes un meža īpašniekiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu vides un meža uzraudzības valsts institūciju kontroli, kas balstīta zinātnes atziņās par populāciju attīstību, vides ietilpību un bioloģisko daudzveidību;
NOROBEŽOJAS no atsevišķu mednieku klubu vēlmes organizēt medību saimniecību, nerēķinoties ar citu zemes īpašnieku vai sabiedrības interesēm.

Komentāri par “Latvijas mednieki iestājas pret meža dzīvnieku neierobežotu iznīcināšanu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*
*
Web

*